Gravlaks

Gravlaks

Senāk zivis uz dažām dienām tika apraktas zem zemes, lai tās ilgāk uzglabātu. Mūsdienās, pateicoties ledusskapim, tas ir daudz vienkāršāk.

Kā jau tas nereti notiek, tā bija nejaušība un, iespējams, arī nepieciešamība, kas dāvāja jaunu ēdienu. Galu galā, kuram citam gan radīsies doma uz dažām dienām ierakt zemē vai smiltīs tikko noķertu un sālītu zivi? Šī metode tika izstrādāta Skandināvijā pirms vairākiem gadsimtiem un "apraktais lasis" (zviedru val. "gravad lax", norvēģiski "gravlaks") kļuva zināms. Lai to apzīmētu, pie mums izmanto anglisko nosaukumu "gravlax" vai sauc vienkārši par (maz)sālītu lasi. Fiziskais zemes vai smilšu spiediens kopā ar sāls un cukura marinādi laša fileju atūdeņo. Vienlaikus norisinās žāvēšanas un fermentācijas process, kas ļauj zivi uzglabāt ilgāk. Šī iemesla dēļ ir svarīgi ar garšvielām apstrādāto zivi uzglabāt pēc iespējas gaisa necaurlaidīgā pārtikas plēvē vai lielā maisiņā produktu saldēšanai un noslogot to ledusskapī, piemēram, ar konservu bundžām.

Principā konservēšanas procesam pietiek ar sāli un cukuru. Garšaugi ir domāti tikai aromatizēšanai. Papildus tradicionālajiem garšaugiem, piemēram, dillēm, kārvelei un pētersīļiem, var izmantot arī citronmelisu, lauru lapas, koriandru un majorānu. Arī rupji sasmalcinātu pipargraudu asumu var viegli mainīt – ar sinepju sēklām, smaržīgajiem pipariem, kadiķa ogām, kā arī kardamona, koriandra vai fenheļa sēklām. Lai lasis pēc konservēšanas neizžūtu, pēc garšaugu un garšvielu noņemšanas to vajadzētu ierīvēt ar olīveļļu.