Pistācijas

Pistācijas

Šos mazos, zaļos riekstus virtuvē var izmantot daudzos dažādos veidos: gan kā uzkodas, gan saldos desertos, gan pamatēdienos.

Vidusjūras, arābu un austrumu virtuvē pistācijas tiek izmantotas, gatavojot pildījumus un mērces, kā arī putnu, maltās gaļas ēdieniem, desiņām un putnu gaļas pildījumam. Tās tradicionāli tiek izmantotas franču galertā, itāļu mortadellā, turku halvā un baklavā, grieķu plovā un amerikāņu pistāciju salātos. Indijā rīsu un dārzeņu īpašā garša tiek panākta, pievienojot maltas pistācijas. Konditorejā pistāciju zaļās krāsas (kas bieži tiek mākslīgi pastiprināta) un saldās mandeļu garšas (bieži tiek pastiprināta, izmantojot rūgto mandeļu eļļu) dēļ pistācijas ir kļuvušas par iecienītu sastāvdaļu. Pistācijas tiek izmantotas krēmos, īpaši kūkām paredzētajos, piemēram, pistāciju biskvīta kūkā, kūciņās un tartēs, saldējumos, glazētos desertos un sacukurotos augļos.

Kopš seniem laikiem pistācijas tiek audzētas Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā. Leģenda vēsta, ka Šēbas karaliene pasludinājusi pistācijas par karaļu ēdienu, aizliedzot parastiem ļaudīm tās audzēt savām vajadzībām. Mūsdienās Irāna ir lielākais pistāciju ražotājs, pēc tam ‒ ASV un Turcija. Pistācijas tiek audzētas arī Ķīnā, Sīrijā, Grieķijā un Itālijā. Pēc novākšanas augustā un septembrī pistācijas ir nekavējoties jānoloba un jāizžāvē. Tā tiek saglabāta to kvalitāte, un čaumalas nezaudē krāsu. Tradicionāli pistācijas tiek žāvētas saulē, taču rūpnieciskai ražošanai tiek izmantotas lielas krāsnis. Žūšanas laikā pistāciju kodols spiež čaumalu, liekot tai sadalīties dabiskā veidā. ASV pistāciju čaumalas bieži tiek krāsotas sarkanā krāsā. Tas nenorāda uz kvalitāti vai šķirni, vienkārši šādi rīkojas, lai vizuāli izceltu kodola zaļo krāsu. 

Teksts Rainer Meier