Svaigais siers

Svaigais siers

Universāli piemērots lietošanai visu dienu.

Lai gan siera cienītāji bieži saka, ka siers nekad nevar būt gana nobriedis, tieši pretējo var teikt par svaigo sieru ‒ jo svaigāks, jo labāks. Tikai divas nedēļas pēc pagatavošanas, un tas jau ir pārāk vecs! Tieši tā!

Svaigais siers ir nenobriedināts siers ar relatīvi augstu ūdens saturu (60–80 %), kas tiek patērēts uzreiz pēc pagatavošanas. Ja tas turpmāk netiek apstrādāts, šo sieru nevajadzētu ilgi glabāt. Tas, kas tieši ir svaigais siers, kā to sauc un kā tas tiek gatavots, atšķiras atkarībā no valsts, reģiona un ražotāja. Taču viss sākas ar govs, aitas vai kazas pienu (parasti pasterizētu). Un, protams, ar dabiskām piena baktērijām vai renīnu, kas tiek iegūti no jaundzimušu teļu kuņģiem. Tie abi nodrošina piena recēšanu un biezpiena atdalīšanos no sūkalām. Pēc ievietošanas perforētā veidnē un notecināšanas tiek iegūts siers ar daudzmaz stingru konsistenci un maigu, nedaudz skābenu un pasāļu garšu. Nav ieteicams papildus pievienot sāli, taču varat izmantot krējumu. Tas var palielināt tauku saturu līdz pat 75 %. 

Pievienojot zaļumus, riekstus un garšvielas, svaigais siers kļūst par daudzpusīgu dip mērci, ko var lietot kopā ar svaigiem augļiem un dārzeņiem, zivīm vai gaļu. Svaigais siers ir populārs un vienkārši pagatavojams, tai pašā laikā izsmalcināts pildījums, ko izmanto mazās kūciņās, kārtainās mīklas ruletēs, ravioli un gaļas bumbiņās, šo sieru bieži smērē arī uz maizes. Svaigais siers ir lieliska bāze dažādām zupām, mērcēm un salātu mērcēm, tas piešķir īpašu niansi dārzeņu sautējumiem un sacepumiem. Un, visbeidzot, svaigais siers un krējumsiers ir lieliski piemērots vieglām kūkām un tortēm.

Teksts Rainers Meijers (Rainer Meier)