Pākšaugi

Pākšaugi

Pākšaugi: lēcas, pupas, zirņi u.c. ilgu laiku tika uzskatīti par nabadzīgo cilvēku ēdienu. Taču, tā kā pākšaugi ir lielisks kvalitatīvu proteīnu, šķiedrvielu un minerālvielu avots, mūsdienās tie tiek uzskatīti par vērtīgu veselīga uztura sastāvdaļu. Tāpēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) 2016. gadu pasludinājusi par Starptautisko pākšaugu gadu.

Pākšaugi (botāniskais nosaukums Leguminosae) ir pieejami dažādās formās: svaigi (piemēram, pupas un zirņi), konservēti vai kaltēti. Tie ir vieni no senākajiem un svarīgākajiem kultivētajiem augiem, kas pieder pākšaugu dzimtai. Tie aug pākstīs ar plēvi vai bez tās. Parasti tiek izmantotas nogatavojušās sēklas, taču dažas šķirnes izmanto pārtikā ar visu pāksti, piemēram, sviesta pupiņas un cukurzirņus. Ir daudz dažādu pākšaugu veidu. Plašāk pazīstamie ir zirņi, pupas, lēcas, turku zirņi un sojas pupiņas, taču pākšaugiem ir pieskaitāmi arī zemesrieksti un vīķi. Pākšaugi piedzīvo īstenu atdzimšanu, jo tie satur vairāk proteīna nekā jebkurš cits pārtikā lietojams augs. Tieši tāpēc tie ir tik svarīgi veģetāriešu un vegānu uzturā. Augstais proteīnu saturs pākšaugos bija iemesls, kāpēc tie tika uzskatīti par nabadzīgo cilvēku pārtiku, — tas bija lielisks un lēts gaļas aizstājējs. Taču proteīni nav vienīgais, ko pākšaugi var piedāvāt. Tajos ir ļoti daudz minerālvielu un vitamīnu (piemēram, vitamīns B1, magnijs, cinks un dzelzs), turklāt pākšaugi ir bagātīgs šķiedrvielu avots. Pākšaugi ir barojoši, taču nepadara cilvēku resnu, jo, neskatoties uz lielo uzturvielu apjomu, tajos ir maz kaloriju. Pākšaugos ir ļoti zems tauku saturs, un apmēram 30 % to kaloriju tiek izvadītas neizmantotas. Pākšaugu popularitāti palielina arī fakts, ka tos var ilgi glabāt un ir vienkārši pagatavot.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) cenšas pievērst sabiedrības uzmanību pākšaugu uzturvērtībai, pasludinot 2016. gadu par Starptautisko pākšaugu gadu. Pākšaugiem ir svarīga loma arī ilgtspējīgā pārtikas ražošanā. Pateicoties to spējai piesaistīt slāpekli, tiek bagātināta augsne, kā arī pozitīvi ietekmēta vide.

Daži praktiski padomi

• Iegādājoties kaltētus pākšaugus, pārbaudiet to derīguma termiņu. Tos nevajadzētu glabāt ilgāk par gadu.
• Noskalojiet nelobītus pākšaugus un iemērciet vārītā ūdenī vismaz uz septiņām vai astoņām stundām (labāk 12 stundām), lai pirms gatavošanas tie kļūtu mīkstāki. Mērcēšanai izmantoto ūdeni lietojiet vārīšanai, jo tajā ir vērtīgas uzturvielas.
• Lēcas, šķeltie zirņi un dažas mazo pupiņu šķirnes nav jāmērcē.
• Gatavošanas laikā nepievienojiet pākšaugiem sāli, jo tad tie kļūs cieti.
• Gatavošanas laiks ir atkarīgs no pākšaugu vecuma un šķirnes, kā arī no ūdens cietības. Jo cietāks ūdens, jo ilgāk jāgatavo.
• Ilga pākšaugu mērcēšana un vārīšana palīdz izvairīties no vēdera pūšanās, ko cilvēkiem dažreiz rada pākšaugi. Pūšanos ir iespējams mazināt, pievienojot ēdienam kalnumētru, fenheļa sēklas, majorānu vai ķimenes.
• Zaļās pupiņas ir jāvāra vismaz desmit minūtes, lai noārdītos toksiskā viela — fitohemaglutinīns. Pirms gatavošanas nomazgājiet pupiņas, nogrieziet tām augšdaļu un apakšdaļu, noņemiet cietos kātiņus.

Teksts Sabine Witt